1. Kā izprast emocijas

   Saskaņā ar ajūrvēdu vēl labāk ir izprast emocijas, nekā tās apspiest vai izpaust. Izprotot emocijas, tās tiek pārveidotas un atbrīvotas. Ja esi dusmīgs, padomā, kādi notikumi ir izraisījuši šīs dusmas. Un tad paraugies, kas ir dusmu pamatā. Parasti dusmu, baiļu un citu negatīvu emociju cēlonis ir aizvainojums. Kāda ļoti dziļa sāpe, ko esi centies apklusināt.

   Dziļas, neatrisinātas emocijas var tracināt prātu. Tās atņem enerģiju, novadot to tur, kur tās nav iespējams kontrolēt vai arī tās izpaužas kā ķermeņa saslimšana. Iespējams, nevar tikt galā ar visām emocionālajām sāpēm, tiklīdz tās parādās, jo īpaši tad, ja kāds notikums ir satriecis vai saņem emocionālo traumu, pirms esi nobriedis to izprast un pieņemt.

   Ķermenim un prātam ir spēcīgi izdzīvošanas instinkti, kas var ignorēt apzinātus procesus. Fobijas vai mazāk skaidri apjaušama, bet vienlīdz nepiemērota un ierasta rīcība, var būt uzvedība, kas izveidojusies kā aizsardzības vai noliegšanas mehānisms. Fobijas novērš uzmanību no neatrisinātājām sāpēm. Enerģija tiek izmantota nolieguma vai izvairīšanās uzturēšanai, nevis labsajūtas veicināšanai.

   Sāpju atrisināšana atbrīvo enerģiju, kas tikusi izmantota noliegumam vai, izvairoties no problēmas, vai kas parādās kā simptomi fiziskā plānā. Velti laiku tam, lai rastu risinājumu emocionālajām sāpēm. Šis process sastāv no maziem solīšiem, ar kuriem virzies uz priekšu, bet daži šķiet ved atpakaļ, līdz īstajā brīdī sajūti iekšējas pārmaiņas. Izmaiņas notiek, ja centies izprast, pieņemt un palaist vaļā.

   Lai atrisinātu dziļas emocionālas sāpes, palīdzība jāmeklē sevī, iekšējā gudrībā. Vēro savu ķermeni un prātu, kad centies noskaidrot to, ko pārdzīvo. Uzdod sev jautājumu, kāpēc to piedzīvo. Attīsti saikni ar savu iekšējo gudrību, lai tā parāda savu unikālo saprašanas veidu. Ļaujies, lai Tevi vada no iekšienes – tur slēpjas iespējas, kas Tev ir patiešām nepieciešamas. Tad ir būtiski rīkoties saskaņā ar tām.

   Sāc saskatīt savā dzīvē sakritības vai sinhronus notikumus. Uzdod sev vienkāršus jautājumus, it kā Tevi uzklausītu gudrs cilvēks. Ne vienmēr var saņemt tūlītējas vai tiešas atbildes. Ikdienas dzīvē var notikt kāda šķietami nejauša sakritība. Kāds var kaut ko pateikt vai iedot grāmatu, kas aizskar kādu stīgu, vai varbūt satiec kādu, kas sniedz jaunus priekšstatus par Taviem iekšējiem jautājumiem. Šo sakritību apstākļi katram cilvēkam ir unikāli un, loģiski domājot, tos var viegli atvairīt. Izmanto veselo saprātu un spēju izšķirt, bet nepalaid garām to neuzkrītošo veidu, kādā padoms nāk. Vingrinoties tas kļūst arvien vieglāk un ar laiku pamanīsi, ka dzīvo arvien lielākā saskaņā ar savu dzīvi.

   Iespējams, Tev būs iekšēja nepieciešamība meklēt atbalstu pie kāda, kad sapratīsi un atzīsi to, ko esi pieredzējis, kā tajā laikā esi reaģējis un visbeidzot, kā no tā cietis. Kad notiks šī iekšējā atzīšana, sajutīsi to spēku, kas turēja šīs sāpes. Tad būsi gatavs pieņemt to labo, kas paliek pāri no sāpēm.

   Sāpju izdzīvošana

   Emocionālie ievainojumi var būt ļoti sāpīgi un cilvēki bieži nevēlas stāties pretim sāpēm. Emocionālo sāpju izdzīvošana ir viens no veidiem, kā tās atlaist. Ir vispāratzīts fakts, ka, piemēram, vienīgais veids, kā tikt galā ar smagām zaudējuma sāpēm, ir tās izdzīvot. Ja sērošanas process beidzas, pirms sāpes ir beigušās, var rasties citas psiholoģiskas un fiziskas problēmas, kas var nešķist saistītas ar smago zaudējumu. Ievēro šo „sāpju izdzīvošanas” principu, kad pieredzi jebkāda veida sāpes.

   Mīli sevi

   Atlaišana ir process, tas ir līdzeklis, ar ko mēs augam. Izdzīvo to lēni un pamazām. Atceries mīlēt sevi šā procesa laikā. Prāts un ķermenis vienmēr cenšas saglabāt veselību, bet to izejas punkts ir tas, kādā stāvoklī tie ir pašlaik. Tiem ir nepieciešams laiks, rūpes, vingrināšanās un maiga disciplīna.

   Sāpju izpēte

   Kad pārdzīvo emocionālas vai fiziskas sāpes, vai ir kādi emocionāli sarežģījumi, apstājies un pavēro, kā Tu uztver sāpes vai sarežģījumus, kā arī veic dažus praktiskus pasākumus, lai tos mazinātu.

   Bezkaislīgi, ar vērīgu prātu vēro un izjūti sāpes. Sasaisti šo pārdzīvojumu īpašības ar došām. Uzdod sev jautājumus par saviem pārdzīvojumiem. Esi pacietīgs, parasti ir nepieciešama vingrināšanās, lai to izprastu. Iemācies atpazīt veidu, kā zināt, ka esi saņēmis jēgpilnu atklāsmi. Uzticies sev, lai saņemtu iekšējās gudrības padomu, kas var būt paslēpts ikdienas prāta pļāpās.

   Šo jautājošu novērošanas vingrinājumu var veikt jebkādu dzīves sarežģījumu gadījumā. Strādā ar problēmu un izpēti visus tās aspektus. Atceries, Tu esi vērotājs. Mīlot, ar pacietību un rūpību meklē izpratnes un atrisinājuma atslēgas. 

   Kas es esmu?

   Tas ir jautājums, uz kuru nav atbildes. Bet, ja to uzdod klusumā vai meditācijā, tas sniedz arvien lielāku izpratni par esamības daļām, kas sniedzas ārpus vārdiem – izpratne par to, „kas es patiešām esmu”. Tā dziedina iekšējas brūces un veicina veseluma izveidošanos. Katrs to pieredz citādi. Turpinot vaicāt, „kas es esmu?”, Tava iekšējā gudrība palielināsies, neskatoties uz to, kādi ir ārējie apstākļi, un gaisma spīdēs cauri visiem ievainojumiem, kas vēl arvien ir jānes.

    

   No Džūditas Morisones (Judith H Morrison) grāmatas The Book of Ayurveda: A guide to personal wellbeing, Gaia, 1994

    

   *** No angļu valodas tulkojusi Katrīne L

2. Ēteriskās eļļas prāta skaidrībai.

   Mājas nav fiziska vieta ārējā pasaulē, bet gan iekšēja miera un piederības sajūta. Ošo

   Tad, kad prāts ir nemierīgs un galvā rodas simtiem nesakarīgu domu, prāta apskaidrošanai un koncentrēšanai var palīdzēt meditācija ar ēteriskajām eļļām- citrona, bergamota, piparmētras, priedes, kadiķa, rozmarīna.

   Pirmais solis šajā praksē ir izvēlēties sev vistīkamo eļļu. Katram cilvēkam pašreizējā dzīves brīdi būs savas piemērotākās eļļas, kuras aizstās trūkstošo un atraisīs nepieciešamo.

   Uzpiliniet uz vates kociņa pāris pilienus ēteriskās eļļas, ieelpojiet. Sajūtiet vai aromāts Jūs uzrunā un gribat to smaržot vēl un vēl vai arī kāds no tiem ir nepatīkams vai varbūt tas ir neko nepasakošs .Tādā veidā jāpārbauda visas minētās eļļas vai tās, kuras patreizējā brīdī ir pieejamas Ja tiešām ir nepieciešamība pēc koncentrēšanās, tad kāds no šiem minētajiem aromātiem noteikti patiks un uzrunās.

   Ēterisko eļļu psiholoģiskā iedarbība-

   - Citrona ēteriskā eļļas vieglais, skābais aromāts asina prātu, uzmundrina, kliedē apjukumu, mazina raizes. Kliedē emocionālo apmulsumu un šaubas, stiprina paļāvību un drošības izjūtu.

   - Bergamota ēteriskā eļļa veicina apslāpēto jūtu atbrīvošanos, jo šīs jūtas var izraisīt depresiju, nemieru,pēkšņas garastāvokļa maiņas. Palīdz atslābināties un atraisīties.

   - Piparmētras ēteriskās eļļas iedarbība ir atvēsinoša un atsvaidzinoša. Svaigā un asā smarža stimulē un atmodina nervus un smadzenes, uzlabo spēju koncentrēties  un mācīties, uzņemt informāciju un to pārstrādāt. Tā noder garīga noguruma mazināšanai, īpaši, ja nepieciešama tūlītēja iedarbība. Stimulē jaunu ideju un iespaidu uzņemšanu, vairo emocionālu iecietību, palīdz pieņemt to, kas šķiet nepieņemami un atbrīvoties no ietiepības un ilgstošas pretestības. Labvēlīgi iedarbojas, ja ir nepieciešama iedvesma un atklāsme.

   - Priedes ēteriskās eļļas psiholoģiskā iedarbība ir spēcinoša. Tā iedveš pozitīvas emocijas un palīdz atjaunot pašapziņu. Darbojas pret pesimismu, atjauno instinktīvo saikni ar dzīvi. Piemērota cilvēkiem, kuri vaino paši sevi, jūtas atbildīgi ne tikai paši par savu rīcību, bet arī par citu kļūdām un ciešanām. Palīdz aizstāt pārmērīgu vainas apziņu ar piedošanu un sevis pieņemšanu.

   - Kadiķa ēteriskās eļļas aromāts izkliedē un attīra, tam piemīt dziļi spēcinoša iedarbība. Psiholoģiskā līmenī pārtrauc sastingumu un koncentrē gribasspēku. Šī eļļa piemērota cilvēkiem, kuri jūtas grūtību nastas nomākti un savrupi. Šādi cilvēki jūtas apkārtējo nesaprasti. Palīdz atbrīvoties no raizēm un egocentrisma, kas sakņojas bailēs no neveiksmes. Tā palīdz aizstāt nekustīgumu un izolāciju ar kustību un atvērtību.

   - Rozmarīna ēteriskā eļļa atjauno pacilātību un stiprina pašapziņu. To lieto pret apātiju un nomāktību. Piemērota cilvēkiem, kuri pārāk daudz domā un šaubās par savu rīcību un tas kavē pieņemt lēmumus un apslāpē dzīvessparu.  Stiprina paļāvību un ticību savām spējām. Tā iedveš kvēlu ticību un mīlestības prieku. Palīdz atsaukt atmiņā mūsu pašu patieso ceļu.

    

   Nākamais solis ir sagatvot aromalampu- iededzināt svecīti, ieliet siltu ūdeni trauciņā un iepilināt 5- 10 pilienus izvēlētās ēteriskās eļļas. Ūdenim uzsilstot ēterisko eļļu aromāts pakāpeniski piesātinās gaisu ar spēcinošo aromātu. Ja nav aromalampas var izmantot arī aromamedaljonu vai vai to pašu vates kociņu,uz kura uzpilināti pāris pilieni ēteriskās eļļas, tikai tad tas jātur tuvāk degunam, lai ēterisko eļļu aromātu varētu pietiekami sajust un izbaudīt.

   Ieņemiet ērtu pozu meditācijai un vērojiet savu elpošanu. Apziniet domas, kas nāk, bet nepieķerieties tām. Lai tās nak un iet. Mēs esam vērotāji.

   Tad, kad prāts ir nomierinājies, sāciet analizēt radušās domas. Uzdodiet sev jautājumu, vai šī doma ir vērtīga, vai tikai piesārņo prātu. Tieciet vaļā no domām, kurām nav nekāda labuma. Ļaujieties ēteriskās eļļas aromātam, koncentrējieties uz eļļu stimulējošo un attīrošo aromātu. Kādas atklāsmes, kādas sajūtas, kādas idejas tas raisa...

   Tad, kad jūtat, ka iegūts miers un skaidrība, meditāciju var beigt. 

   Sintija Strautiņa Strēle

3. Deguns un emocijas

   Daudziem no bērnības ieaudzinātā pieklājīgas uzvedības etiķete liek kontrolēt emocijas – tās maskēt un neizrādīt.  Nereti cilvēks “norok” emocijas sevī, pat vienatnē neļaujot sev raudāt, dusmoties, izkliegties, vai sev atzīties, ka viņā šādas emocijas vispār ir. Emocijas krājas kā noslēgtā katlā, izvirstot brīdī, kad kāds uzspiež uz sāpīgās “pogas”. Diemžēl, bet tada ir arī mana personīgā pieredze.

   Lai kaut ko varētu risināt un mainīt, jāspēj sajust, kas notiek, kas ir disharmonijas cēloņi un kas ir jāmaina. Aromadiagnostika ir metode, kas balstās uz 100 % dabīgu ēterisko eļļu aromātu ieelpošanu un to pieņemšanu vai nepieņemšanu. Ēteriskās eļļas palīdz mums rast atbildes uz mūsu sasāpējušiem jautājumiem, paskatīties uz sevi it kā no malas. Dažkārt tās aizved mūs līdz dvēseles dziļumiem, līdz mūsu apslēptākajām vēlmēm. Smarža var izsaukt visdažādākās reakcijas, var mainīt garastāvokli, var, beidzot , ļauties emocijam, var ”izvilkt” no mūsu dvēseles arī dziļus, sāpīgus jautājumus, kurus esam vēlējušies aizmirst. Emocijas ir “atslēdziņa” durvīm, aiz kurām meklējams problēmsituācijas risinājums.

   Ēterisko eļļu aromātu uztver 3500 līdz 4000 ožas receptoru. Uztvertā informācija tālāk tiek novadīta pa ožas nerva šķiedrām uz galvaskausa priekšējo daļu. Ožas nerva šķiedras iet caur sietiņplātnīti (lamina cribrosa), kas ir viena no sietiņkaula (os ethmoidale) sastāvdaļām. Savukārt sietiņkauls ir gaisa saturošs cilvēka galvaskausa smadzeņu daļas kauls, kas atdala deguna dobumu no galvas smadzenēm. Informācija par sasmaržoto tiek aizvadīta uz galvaskausa priekšējo daļu, kur atrodas bulbus olfactorius – ožas nerva ganglijs. Tālāk tā nonāk speciālā rajonā – deniņu daivas vidējās daļas garozā, kur tiek analizēta un atpazīta noteikta smarža, piemēram, vaniļa, šokolāde u.c. Informācija no bulbus olfactorius tiek aizvadīta arī uz citām galvassmadzeņu daļām, tajā skaitā uz limbisko sistēmu, kas saistīta ar cilvēku emocijām. Tāpēc arī smarža visvairāk, salīdzinot ar citām maņām, mums saistās gan ar nepatīkamām atmiņām, prieku, erotisku uzbudinājumu, brīdinājumu par briesmām, apetīti rosinošām izjūtām utt.

   Smaržas uztvere ir ne tikai fizioloģisks, bet arī psihisks process, tādēļ dažādi cilvēki smaržas var just atšķirīgi. Smaržu sajūtu ietekmē tādi fizioloģiski faktori kā elpošanas caur degunu kvalitāte, hormonālais fons, cilvēka vecums un dažādas slimības (anosmija). No psihiskiem faktoriem ožu ietekmē nervu sistēmas uzbudināmības pakāpe un dažāda individuāla pieredze.

   Ja spējam ieklausīties un sajust, ko stāsta augu ēteriskās eļļas (caur savām idejām, domām, vīzijām, ainām, dvēseles stāvokļiem, sajūtām, caur fiziskiem simptomiem, reakcijām), tad spējam izprast, kas esam un kur atrodamies savā apziņas attīstības ceļā. Ēteriskās eļļas palīdz atklāt, kur ir mūsu blokādes, sastrēgumi  un kur ir mūsu talanti un stiprās puses. Aromadiagnostika ir vēl viena iespēja iepazīt sevi, šoreiz caur aromātiem. 

   Sintija Strautiņa/Strēle

4. Dziedinošās dūņas

   16. gadu simtenī pazīstamais ārsts un alķīmiķis Paracelss aprakstīja ārstnieciskās dūņas, nosaucot tās par ”dzīves kvintesenci”. Dūņas ir floras un faunas sabrukšanas produkts anaerobos ( bez skābekļa) apstākļos, kuras veidojušās vairāku tūkstošu gadu laikā. Latvijas dabas bagatību Baldones un Ķemeru kūdras dūņu un sērūdens īpašības noteica to izmantošanas pirmsākumu jau 1558. gadā. Pēc Otrā pasaules kara ievērojamais ārsts, profesors Pauls Stradiņš par Ķemeriem ir teicis: "Nekur Eiropā nav tik veiksmīga dziedniecisko faktoru - dūņu, minerālūdeņu un jūras ietekmes kompleksa kā Ķemeros un Jaunķemeros, tādēļ vienam no tuvākajiem uzdevumiem ir izveidot Ķemerus un Jaunķemerus kā lielu kūrorta centru visu dziedniecisko faktoru kompleksai izmantošanai". 

   Dūņu iedarbība:

   1. Mehāniska: kairinājumu uztver ādas mehanoreceptori, informāciju nogādājot galvas smadzenēm. Kā atbilde, seko palielināta asiņu piegāde aplikāciju vietā un aktivizēta limfas plūsma un sviedru izdalīšanās. Kopā ar sviedriem no organisma tiek izvadītas šlakvielas. Tiek sekmēta organisma detoksifikācija. Dūņas veic arī pīlinga funkciju, nolobot pāragojušās epidermas šūnas.

   2. Siltuma: dūņas uzsilda ūdens peldē līdz 38- 40 o C. Tām piemīt lēna siltumvadītspēja un liela siltumnoturība. Audi tiek dziļi sasildīti, aktivizēta asinscirkulācija, audu apgāde ar skābekli un barības vielām, mazināta audu tūska. Siltuma ietekmē jebkuri procesi organismā norit straujāk. Ārējās temperatūras izmaiņas uztver ādā izvietotie termoreceptori. Informācija tālāk tiek nodota galvas smadzenēm un seko atbildes reakcija, īslaicīgi sašaurinot asinsvadus, bet pēc tam paplašinot. Siltums palīdz hroniska iekaisuma gadījumā, kad muskuļi ir saspringuši un audi kļuvuši blīvāki. Jāatceras, ka akūta iekaisuma gadījumā, kad sāpošā vietā pietūkusi un nav zināms sapju cēlonis, siltums nav ieteicams un var būt pat kaitējošs. 

   3. Ķīmiskā: fermenti, mikro-, mako- elementi , t.sk., broma, joda joni caur sviedru un tauku dziedzeru izvadiem nokļūst audus, tālāk asinīs, kā rezultātā tiek aktivizēta endokrīnās sistēmas darbība. Dūņu sastāvā esošie antioksidanti kavē organisma un ādas novecošanos.

   Ar dūņām ārstē plašu slimību loku, galvenokārt hroniskas vai ieilgušas slimības-mugurkaula, kaulu-locītavu, hroniskas nervu sistēmas slimības, hroniskas muskuļu slimības, kā arī iekšējo orgānu slimības (kuņģa-zarnu trakta, ginekoloģiskas, plaušu, augšējo elpošanas ceļu slimības, kā arī dažas ādas slimības, rētaudus un trofiskas čūlas. Dūņu procedūras iespējams veikt ārstiecības iestādē nozīmēta procedūru kursa veidā, kā arī mājas apstākļos, taču pirms tam ieteicams konsultēties ar ārstu.

   Jāatceras, ka siltums nav vēlams:

   • Akūta, strutaina iekaisuma gadījumā vai saasinata hroniska iekaisuma gadījumā

   • Ja ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, drudzis

   • Ja ir paaugstināts asinspiediens un sirdsdarbības traucējumi

   • Ja ir jaunveidojumi vai audzējs

   • Ja ir nosliece uz pastiprinatu asiņošanu

   • Sievietem menstruāciju laikā

   • Izteikti paplašinatu vēnu gadījumā

   Dūņas pielieto ne tikai ārtēšanā, bet arī skaistumkopšanā. Dūņu sejas maskai piemīt ādu reģenerējoša, antiseptiska, attīroša iedarbība, to sastāvā esošie antioksidanti aizkavē arī ādas novecošanos. Dūņu maska ieteicama jebkura tipa ādas kopšanā, bet īpaši taukainai ādai.

   Dūņu proceduras var veikt arī majās.

   • Dūņu masku uzsilda ūdens peldē 40 grādu temperatūrā. Procedūrās sausai un jūtīgai ādai masku nesilda.
     
   • Masku jāuzklāj 2-3 mm biezā slānī. Tā uz sejas jāatstāj apmēram 4-7 minūtes jūtīga ādai un 10-15 minūtes normālai/kombinētai  un taukainai ādai. Kad pagājis šis laiks, masku noskalo ar siltu ūdeni.
   • Pēc maskas noņemšanas, ādu tonizē un uzklāj atbilstošu krēmu. 
   • Masku ieteicams veikt vienu līdz 2 reizes nedēļā vai pēc nepieciešamības.

   Dūņu maska nav ieteicama ļoti jūtīgai un sausai ādai, ādai ar jaunveidojumiem, izteikti paplašinātiem kapilāriem, ādai ar strutainiem izsitumiem.

5. Noslēpumainās pēdas

   Veselība ir veselīgu domu un dzīvesveida, veselīgu ieradumu iznākums. Lai mums būtu laba veselība un pašsajūta, mums pašiem sevi labāk jāiepazīt. 70 -80 % no novecošanās ātruma un to, cik labi un cik ilgi cilvēks dzīvos, nosaka paša cilvēka dzīvesveids. Savu ķermeni būtu vēlams iepazīt un iemīlet kā savas mājas un protams, par to arī atbilstoši rūpēties. Pats cilveka organisms ir pašatveseļošanās iespēju pilns. Labākais, kā mēs varam palīdzēt savam ķermenim, ir apgūt veidus, kā nesaslimt un stiprināt savu veselību.

   Viena no cilvēka ķermeņa daļām, caur kuru var iedarboties uz visu organismu, ir pēdas. Pēdu novietojums var palīdzēt pat iepazīt cilvēka raksturu. Ja pēdas izvērstas uz āru- cilvēks ir ekstraverts, ja pēdas vērstas viena pret otru- intraverts. Latviesu ticējumi vēsta: ” Kad kājas krustiski saliktas, tad sarunas neveicas.  Lai kājas nesprēgātu, tad vajag nomazgāt vai sasmērēt ar govs pirmo pienu.”

   

   Anatomiski pēdas ir ļoti sarezģīts mehānisms, kurš paredzēts cilveka ķermeņa balstam un pārvietošanai. Pēda sastāv no 26 maziem kauliņiem un ļoti daudz muskuļiem un saitēm. Uz pēdu ādas virsmas ir 70 tūkstoši nervu receptoru, kas uztver informāciju par apkartējo vidi- temperatūru, spiedienu, pieskārienu . Nervu impulsu veidā šī informācija nonāk centrālajā nervu sistēmā,kam seko atbilstoša organisma atbildes reakcija uz kairinātāju. To sauc par reflektoru atbildes reakciju. Lai parvietošanās būtu cilvēkam komfortabla, pēdas sarežģītais mehānisms ir izveidojis 2 pēdu velves- garenvelvi un šķērsvelvi. Lai pēdas optimāli varētu veiktu savu funkciju, svarīgs ir ķermeņa masas radītā spiediena sadalījums ( skatīt attēlu ar optimalo spiediena sadalījumu). Savukārt novirzi no normas rada pēdas deformacija jeb plakanā pēda, kurai ir raksturīga pēdas velves izliekuma samazināšanās. Šīs izmaiņas var radīt sāpes, pēdas kauliņu turpmākas deformacijas, pēdu ādas sabiezējumus un citus ne tieši ar pēdu saistītus traucējumus ceļa, gūžu locītavās un mugurkaulā.

   

   Nepareizu ķermeņa masas sadalījumu var izraisīt augstpapēžu kurpju valkāšana( ieteicami 2-3 cm augsti papēži), mazkustīgs dzīvesveids, iedzimts vai iegūts muskuļu disbalanss. Bieži vien pieaugušie cilvēki nemaz nezin, ka ir izlīdzinātas pēdas velves, bet ievēro pēdu ādas sabiezējumus. Ādas sabiezēšanu var izraisīt arī nepiemērotu apavu nēsāšana un nepareiza pēdu kopšana vai vispār nekopšana. Atklāt pēdu velves izmaiņas visprecīzāk iespējams ar datorizētas podometrijas metodi. Pēc tam, atkarībā no iegūtiem izmeklēšanas rezultātiem piemeklē atbilstošas zolītes, kuras palīdzēs izlīdzināt ķermeņa masas sadalījumu un atvieglot radušās negatīvās izmaiņas. Pēdu veselības uzlabošanai ieteicami arī speciali vingrojumi, kurus izskatīsim nākamreiz. Šoreiz apskatīsim pēdu refleksogēnās zonas.

   Pēdas ir ne tikai sarezģīts anatomisks veidojums. Jau pirms mūsu ēras, senās civilizācijas zināja, ka pedās atrodamas visas ķermeņa refleksogēnās zonas. Ķermeņa labo pusi pārstāv labā pēda, bet kreiso – kreisā pēda. Iedarbojoties uz šīm pēdu zonām iespējams iedarboties uz visu organismu kopumā, mazināt spriedzi un veicināt paša organisma atveseļošanos. Refleksogēnās zonas var uzskatīt par cilvēka organisma veselības karti. Par pēdu saistību ar visu organismu nav grūti pārliecināties. Iegremdējot pēdas siltā ūdenī, atslābinās viss ķermenis.Tādēļ tik veselīgi uz pēdiņām iedarboties ar dažādiem kairinātajiem- ar siltām smiltiņām jūrmalā, grants celiņu, mīkstu zālīti, bradāt pa ūdeni, staigāt pa akmeņiem- radīt dažādu impulsu buķeti, kuri ietekmēs visu organismu kopumā, tādejādi stiprinot organisma adaptācijas spējas mainīgiem dzīves apstākļiem. Vasara tam ir vispiemērotakais laiks. 

   Iedarbīboties uz šīm refleksogēnām zonām mēs varam  arī ar pēdu pašmasāžu. Vai arī ļauties profesionālai pēdu refleksogēnai masāžai. Tā būs lieliski piemerota spriedzes mazināšanai, bezmiega gadījumā, kāju noguruma mazināšanai un kopumā organisma novecošanās aizkavēšanai. Pēdu reflekoterapiju, ja speciālistam ir atbilstoša izglītība, var pielietot arī dažādu saslimšanu palīgārstēšanai. Pašmasāžai būs profilaktiska iedarbība uz cilvēka veselību. Tas ir laiks, ko mēs varam veltīt paši sev. Mēs paši nevaram sev izmasēt muguru, taču uz mugurkaula refleksogēno zonu iedarboties ir pavisam vienkarši. 

   • Masāžas veikšanai nepieciešams neliels daudzums masāžas līdzekļa. Tas, piemēram, var būt šāds vitalizējošs eļļu maisījums: 1 ēdamkarote mandeļu eļļa, 1 ēdamkarote olīveļļa, 1 ēdamkarote kviešu asnu eļļa, 12 pilieni eikalipta ēteriskās eļļas.  Visu samaisīt tumšā stikla pudelē, sakratīt, uzglabāt sausā, vēsā vietā.
   • Nomazgāt pēdas siltā ūdenī vai 5-10 min. veikt pēdu vannošanu siltā, bet ne karstā ūdenī, jo karsts ūdens var nevajadzīgi sausēt pēdu ādu.
   • Pēc saskares ar ūdeni, ļoti būtiski ir pēdas rūpīgi noslaucīt maigā dvielītī. Ja tas netiek darīts, tad var veidoties papēžu ādas plaisāšana, palielinās sēnīšu un vīrusu inficēšanās iespējas. 
   • Sagatavoto masāžas eļļu ieteicams uzsildīt ūdens peldē.
   • Iekārtoties pēc iespējas ērti un pēdu saņemt rokās.
   • Uzklāt uz pēdas sasildīto eļļu ar glaudošam kustībām. Ar berzējošam kustībām ( ar pirkstu spilventiņiem, kulaciņiem, deldas ārējo virsmu) sasildīt pēdas apakšējo virsmu, kur izvietotas iekšejo orgānu refleksogēnās zonas. Tad katru pirkstiņu atsevišķi 

   • ( īkšķa spilventiņā izvietota galvas smadzeņu refleksogēnā zona, uz otrā un trešā pirkstiņa- acu zona, ceturtā un piektā- ausu zona) un arī punktveidīgi starp pirktiem
     ( atrodas galvas un kakla zonas limfas ceļi). Izberzēt arī pēdas virspusi ar īkšķi starp visiem pieciem pleznas kauliem. Pēdas iekšējo orgānu refleksogenās zonas ieteicams apstrādāt ar īkšķa spilventiņu veicot dziļu uzspiedienu un paris rotējošas kustības uz vienas zonas un tadā veidā pamazām soli pēc solīša, līniju pēc līnijas izstrādāt visu pēdu virzienā no pirkstu pamatnēm uz papēdi.

   • Pēdas iekšejā malā ir izvietota mugurkaula refleksogēnā zona. Kakla daļa sākas no īkšķa naga pamatnes, pēdas velves augšupejošā daļa raksturo mugurkaula krūšu daļu, velves lejupejošā daļa raksturo jostas daļu, bet virs papēža kaula izvietotas mugurkaula krustu daļa un asteskauls. Masē ar īkšķa spilventiņu, izdarot dziļus uzspiedienus virzienā no īkšķa naga pamatnes uz papēža kaulu. Palielinātais muguras muskuļu saspringums vai mugurkaula deformācija atspoguļosies atbilstošajā refleksogēnaja zonā uz pēdas ar pastiprinātu jūtīgumu. Sasildošu efektu iespējams iegūt šo zonu enerģiski berzējot ar dūrītēm vai plaukstu. Galvenais, lai justu siltumu un iedarbība būtu patīkama. Šādu enerģisku pēdas iekšējās malas berzēšanu var ieteikt veikt katru rītu muguras lokanības veicināšanai.
   • Pēc tam maigi noglaudīt pēdu, ar rokas palīdzību veikt pēdas rotēšanu 5 reizes uz ārpusi un 5 reizes uz iekšpusi, tad pirkstus, ar rokas palīdzību nolieciet uz savu pusi un tad no sevis uz leju. Izmasētajai pēdai ieteicams uzvikt siltu zeķīti.
   • Pēc tam tieši tāpat apstrādāt otru pēdu.
   • Šāda masāža var aizņemt apmēram 10 minūtes katrai pēdai. Taču, ja ir vēlēšanās kādai pēdas zonai veltīt vairāk uzmanības, to, protams, var darīt.
   • Pēdu pašmasāžu nav ieteicams veikt pēdu ādas iekaisuma, drudža, ļaundabīgu audzēju gadījumā,masēt dzimumzīmju zonas, īpašu piesardzību jaievēro grūtniecības pirmajā trimestrī.

   Pēdu masāžas kurus pasniedzu kā kvalifikācijas pilnveides kursu praktizējošam kosmētiķēm.

   Žurnals "Taka" Oktobris 2013/10. 20.-21.lpp.

6. Pēdu vingrojumi mūsu veselībai

   Daudzi cilvēki par veselību sāk domāt tad, kad sāk to zaudēt. Taču pasaulē ir zināmi daudzi līdzekļi slimību profilaksei un veselības saglabāšanai. Tādi piemēram ir joga, akupresūra, akupunktūra  un daudzi citi. Šīs metodes ir radušās tālā senatnē un radušas pielietojumu arī mūsdienās. Seno Austrumu ārsti uzskatīja, ka cilvēka organisms ir pašregulējoša sistēma, kurā hormoniski cirkulē dzīvības enerģija ci, piepildot visus orgānus un sistēmas. Turklāt ci enerģija cirkulē stingri noteiktā secībā pa 12 pāra un 2 nepāra pamatkanāliem jeb meridiāniem, „ baro” orgānus un sistēmas un nodrošina to saskanīgo funkcionēšanu. Tika atrasti , aprakstīti un sistematizēti noteikti punkti, kurus mēs pazīstam kā akupunktūras punktus, uz cilvēka ķermeņa virsmas un noskaidroti funkcionālie sakari starp šiem punktiem un dažādiem orgāniem un sistēmām. Iedarbojoties uz šiem punktiem ar pirksta spiedienu vai adatām  tika atjaunota traucētā funkcija un slimais cilvēks izveseļojās. Iedarbība uz punktiem atjauno enerģētisko plūsmu, stimulē vai nomierina veģetatīvo nervu sistēmu, pastiprinot audu asins apgādi, vielu maiņu un iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbību, mazina sāpes, pazemina nervu un muskuļu sasprindzinājumu. Pie Austrumu medicīnas pamatpostulātiem pieder divu polāro spēku jaņ un iņ mijiedarbības. Iņ ir negatīvais, pasīvais, aukstais, tumšais, sievisķais, jūtīgais. Jaņ ir pozitīvais, gaišais, aktīvais, sausais, vīrisķais, radošais. Arī kanāli dalās iņ un jaņ grupās. Priekšējais viduskanāls apvieno visus iņ kanālus, bet mugurējais viduskanāls – visus jan kanālus. Visi iņ kanāli un jaņ kanāli ir savstarpēji saistīti. Katrs iņ kanāls savā beigu daļā ir savienots ar atbilstošā jaņ kanāla sākuma daļu, bet tas savukārt savā beigu daļā savienojas ar nākamā iņ kanāla sākuma daļu. Izšķir 3 rokas Iņ kanalus, kuri iet no krūtīm uz roku; 3 rokas jaņ kanālus, kuri iet no rokas uz seju; 3 kājas iņ kanalus, kuri iet no sejas uz pēdu un 3 kājas jaņ kanālus, kuri iet no pēdas uz seju. Tātad pēdās atrodami gan 3 iņ kanāli- nieru, liesas, aknu, gan 3 jaņ kanāli- urīnpūšļa, kuņģa un žultspūšļa.Tika atzīts, ka , cilvēkam saslimstot, slimības procesā neizbēgami tiek iesaistīts viss organisms un, mainoties viena orgāna funkcijai un darbībai, noteikti mainās visu pārējo orgānu un sistēmu funkcijas. 

   Novērojumi rāda, kad cilvēkam ir spēcīgas emocijas, ķermenis sasprindzinājumu saglabā muskuļos. Kad sasprindzinājums tiek noņemts, tad pašsajūta uzlabojas. Kad ķermenis relaksējas, atbrīvojas arī prāts. Veselības saglabāšanas palīgi ir saprātīgs dzīvesveids, pareizs uzturs un mēra izjūta ēšanā, tīrības ievērošana, regulāra vingrošana un masāža.

   Ja pašreiz esat praktiski veseli, bet jūtat nogurumu, pašsajūtas uzlabošanai lieti var noderēt pēdu vingrojumi, kurus var izpildīt mājas apstākļos. Pēdu vingrojumus, kas uzlabo pēdu kustīgumu, elastību, uzlabo enerģētisko plūsmu meridiānos, iesaka Daina Liepiņa, jogas studijas ” Labo sajūtu laboratorijas” jogas pasniedzēja. 

   Visus vingrojumu atkarto 8 vai 16 reizes. Izpildot vingrojumus var just stiepšanas sajūtu, bet nedrīkst just sāpes! 

   1. Vingrojums Pēdas kopā. Ķermeņa svars tiek pārnests uz priekšu un atpakaļ. Pēdas netiek atceltas no grīdas. Vēro sajūtas, kas rodas veicot šo vingrojumu!

   

   2. Pēdas kopā, stigri piespiestas grīdai. Ķermeņa svaru parnes pa apli, neatraujot pēdas no grīdas. Atkartot vienadu skaitu reižu uz abām pusēm.

   3. Neliela atstarpe starp pēdām. Parnes ķermeņa svaru pa apli, kā vingrojumā nr.2, bet nu jau atraujot pēdu daļas no grīdas un nostājoties uz pēdu ārmalām, iekšmalām, papēžiem, pirkstgaliem. Uz abām pusēm atkārto vienādu reižu skaitu. Esi vērīgs un uzmanīgs pret savu ķermeni!

   

   4. Pacelties pirkstgalos un atgriezties ar pilnam pēdām uz grīdas.Rokas var ielikt sanos vai atbalstīties pret sienu. Vērs savu uzmanību uz sajūtam pirkstu locītavās! Atkarto vingrojumu 16 reizes.

   

   Vingrojumu var padarīt grūtaku, paceļoties pirkstgalos un noturēt šādā pozīcijā savu ķermeni piecus elpu ciklus un tad nolaisties uz pilnām pēdām. Vēl viena vingrojuma variācija- piecelties pirkstgalos, pietupties, atkal iztaisnoties pirkstgalos un novietot pēdas pie grīdas.

   

   Vēl cita vingrojumu variācija- kājas plecu platumā, izvērst pēdas uz āru un piecelties pirkstgalos, kā arī sagriest pēdas uz iekšu un arī piecelties pirkstgalos un nolaisties uz grīdas.

   5. Vingrojums četrāpus uz grīdas. Pēdas velves iestiepšana katrai pēdai atsevišķi. Verot kā sadalās svars. Var atbalstīt sevi ar rokām. Kā variācija, šo vingrojumu var izpildīt arī stāvus.

   

   6. Vingrojums četrāpus uz grīdas. Abu pēdas velvju iestiepšana. Plaukstas pie ceļiem un atbalstoties uz plaukstam, ceļ gurnus uz augšu, tādejādi iestiepjot abas pēdu velves. Vēro sajūtas, cik augstu vai zemu vari pacelt gurnus, lai saglabatu stiepjošu sajūtu, bet ne sāpes.

   

   7. Vingrojums četrapus uz grīdas kā pretkustība iepriekšējam vingrojumam. Izpleš ar rokas palīdzību pēdas pirkstus. Kreisā kāja saliekta, labās kājas apakšstilbs pie grīdas, kreisās kajas pēdu novieto zem sevis. Atbilstosi savam sajūtam, parnes ķermeņa svaru vairak vai mazāk uz pēdas, lai sajustu stiepjošu sajūtu. Atkārto vingrojumu ar otru kāju.

   

   8. Sākuma stāvoklis četrāpus uz grīdas, plaukstas pret grīdu. Pārvieto pēdas zem sevis, svars uz pirkstgaliem. Ar rokam var atbalstīties pret grīdu vai novietot uz ceļiem. Noturēt pozu 5 elpu ciklus

   

   9. Guļus uz muguras, pacelt abas kājas augšā 90 grādu leņķī un izapļot pēdas, pēc tam kārtīgi izpurināt un atbrīvot no sasprindzinājuma.

   Žurnals " Taka" Novembris 2013/11. 24.-25.lpp.

7. Seja kā spogulis

   Bieži dzirdēts sakām, ka pasaulē nemainīgas ir tikai un vienīgi pašas pārmaiņas. Dzīve nemitīgi mainās, te kaut kas rodas, te iet bojā, te no jauna atdzimst. Viss ir pārejošs, arī šis mirklis. Arī cilvēka organismā viss ir mainīgs un atrodas iekšējā līdzsvara meklējumos.

   Skaistas un veselas ādas noslēpums meklējams galvenokārt pašā organismā. Seju var uzskatīt kā ekrānu, kurš atspoguļo cilvēka veselību- gan fizisko, gan psiholoģisko, gan garīgo. Sievietes ādas skaistumu lielā mērā ietekmē estrogeni jeb sievišķie hormoni. Estrogēnu ietekmē tiek nodrošināta normāla ādas tauku dziedzeru darbība, kuru izdalītais sekrēts ir nepieciešams, lai nodrošinātu epidermas šūnu savstarpēju saistību, tādējādi samazinot mitruma zudumu caur ādu, tiek kavēta grumbu veidošanās, āda ir elastīga. Līdz ar to šo hormonu darbības samazināšanās rezultātā pieaug izmaiņas ādā – sausums un grumbu veidošanās; estrogēna nepietiekamības dēļ āda kļūst plānāka un izskatās vītusi.

   Mūsu emocijas- prieks, dusmas, bēdas, pārsteigums, vilšanās- atspoguļojas mīmikā. Diemžēl, bet ar laiku, tās sejā atstāj neizzūdošas pēdas- grumbiņas, kas ir saistaudu izmaiņu rezultāts. Daudzām sievietēm grumbiņu parādīšanās liek domāt par novecošanos un izsauc neapmierinātību ar savu arējo izskatu. Tā sākas meklējumi ārējā izskata uzlabošanai. Estētiskās dermatoloģijas un kosmetoloģijas metodes ir ļoti daudzveidīgas- masāžas un maskas, kā arī aparātu tehnoloģijas un injekcijas.

   Viens no senākajiem un efektīvākajiem veidiem, kā mazināt muskuļu saspringumu, veicināt ādas atjaunošanos un radīt labsajūtu, ir masāža. Masāža normalizē ādas fizioloģiskās funkcijas. Tā iedarbojas uz sejas muskulatūru, uzlabojot muskuļu tonusu un līdz ar to aizkavējot to atrofiju, veicina pārragojušos šūnu nolobīšanos, sekmē asins un limfas cirkulāciju, izlīdzina ādu.

   Pēc masāžas saspringtie muskuļi tiek atslābināti, bet pēc nonākšanas saspringtajā dzīves ritmā, viss sākas no sākuma. Tādēļ, jāatceras, ka izmaiņas ādā nav izolētas, bet gan cieši saistītas ar izmaiņām pašā organismā un mūsu emocijām. Ja netiek strādāts ar psihi, tad viss darītais sava ārējā izskata uzlabošanai un iegūtie rezultāti būs tikai kā ielāpi.

   Organisms vienmēr reaģē uz mūsu emocijam, tai skaitā arī mīmikas muskuļi. Kad cilvēkam ir labs noskaņojums, asinīt tiek izstrādāti endorfīni jeb laimes hormoni. Endorfīni nomāc sāpes un tiem ir nozīme organisma darbības regulācijas procesos.

   Ceļi, iekšējā līdzsvara saniegšanai ir dažādi. Katrs meklē un atrod sev piemērotāko. Viens no veidiem, kā mainīt noskaņojumu, ir iztēle. Šo vingrinājumu ieteicams veikt gan mājās, kad pārņēmis nogurums un neapmierinātība ar sevi un savu izskatu, gan arī pirms masāžas seansa, lai sevi sagatavotu procedūrai un iegūtu vēl labaku rezultatu no pašas masāžas.

   Vingrinājums, kas varētu palīdzēt slikta noskaņojuma kliedēšanai un labsajūtas radīšanai:

   1. ieslēgt patīkamu atslābinošu mūziku;

   2. atcerieties sevi, kad bijāt iemīlējušies, pēc iespējas detalizētāk iztēlojieties šīs sajūtas- vieglumu, prieku, sajūsmu. Jūsu ķermenis izmainīsies- pazudīs nogurums, skumjas un apātija. Vaigi kļūs rozā un acis „iedegsies”, sejas muskuļu saspringums mazināsies, sejas izteiksme mainīsies. Āda kļūs svaiga un gluda. Ar katru ieelpu un izelpu šis stāvoklis kļūst ierastāks un ierastāks.

   Lai āda būtu skaista, tai nepieciešama arī ārēja kopšana un rūpes par to. Sejas ādas kopšanas pamatnoteikumi ir tās attīrīšana, mitrināšana, barošana un speciāla kopšana, atkarībā no ādas problēmām. Kopšanas līdzekļu izvēle pamatā balstās uz sejas ādas tipu un stāvokli. Veicot sejas ādas kopšanu, nepieciešams ievērot tā saucamās masāžas līnijas, kurā āda vismazāk tiek izstiepta.

   

   Sejas ādas kopšanas pamatnoteikumi:

   1. sejas ādas kopšana sākas ar tās attīrīšanu. To attīra no netīrumiem, putekļiem, dekoratīvās kosmētikas, pārlieka tauku sekrēta. Attīrīšanai nav ieteicamas ziepes, jo tās parmērīgi sausē ādu un var radīt velkošu sajūtu. Labāk un veselīgāk ir tīrīt ādu ar speciāliem attīrošiem pieniņiem, želejām, tonikiem, losjoniem. Šie līdzekļi nebojā ādas aizsargspējas. Ādu nepieciešams attīrīt gan no rīta, gan vakarā;

   2. mitrināšana. Mitrināšana ir galvenais noteikums jebkura ādas tipa kopšanai neatkarīgi no vecuma. Mitrinoši kosmētiskie līdzekļi aizkavē nemanāmo ūdens zaudēšanas procesu un uztur ādā optimālu mitruma daudzumu, padarot to gludu, elastīgu un samtainu;
   3. barošana. Barošana ir process, kurā papildina ādas zaudētos normālai darbībai nepieciešamos komponentus: taukvielas, olbaltumvielas, ogļhidrātus, vitamīnus, minerālvielas. Barojošo krēmu galvenā funkcija – atjaunot dabisko aizsargbarjeru, piesātināt ādu ar barojošajiem komponentiem un mitrumu. Barojošie līdzekļi paredzēti sausai un nobriedušai ādai.  

   Žurnals " Taka" Decembris 2013/12. 38.-39.lpp.

8. Veselīgs līdzsvars

   „Sestā atslēga mūsu dzīvei: fiziskās aktivitātes, spēka un lokanības treniņš, sabalansēts un pilnvērtīgs uzturs, kas mūsu ķermeni uztur možā un darbīgā stāvoklī. Bet tiem, kas nemīl savu ķermeni, ir grūti to iemīlēt un uzticēties sev. Lai mīlētu, ir jāiepazīst. Lai iepazītu ķermeni, pamēģini iejusties dažādos ķermeņa stāvokļos- rapojot kā bērns, medījot kā dzīvnieks. Trenē sava ķermeņa līdzsvaru.” Leonardo da Vinči ( 1452-1519). Labi zināms, ka pildot jogas pozas iespējams atgūt vingru gaitu un staltu stāju. Ar jogas pozām iespējams iejusties dažādu dzīvnieku ķermeņa stāvokļos pildot, piemēram, kamieļa, zivs, siseņa u.c. pozas. Jo elastīgāks kļūst ķermenis, jo elastīgāks kļūst arī prāts. Kustības sekmē galvas smadzeņu darbību, rosina domāšanu un stiprina atmiņu. Kustības rada arī labsajūtu un prieku, uzlabo garastāvokli un informācijas apstrādi smadzenēs. Cilvēki jau sen ievērojuši, ka vielmaiņas un asinscirkulācijas pastiprināšanās, kas rodas fizisku vingrojumu laikā ir svarīgs faktors, kas sekmē asinsvadu sienu elastības saglabāšanos, aizkavē to sabiezēšanu un holesterīna nogulsnēšanos tajos, tādejādi kustības novērš un kavē aterosklerozes attīstību ar tās dzīvībai bīstamiem sarežģījumiem- stenokardiju, miokarda infarktu un asinsizplūdumu smadzenēs.

   „Līdzsvara pozas attīsta spēku, kustību koordināciju, veido pareizu stāju, uzlabo koncentrēšanos, vairo gribasspēku un līdzsvaro nervu sistēmas darbību ”, tā skaidro Daina Liepiņa „ Labo sajūtu laboratorijas” jogas pasniedzēja. Lai līdzsvara pozas dotu vēlamos rezultātus, tās jāizpilda pareizi. Pirms līdzsvara pozu veikšanas ieteicams plaukstas salikt kopā, apzinaties sevi šeit un tagad un līdzsvarot elpu. Līdzsvara pozas var neizdoties, ja prāts ir nemierīgs. Ja nav parliecības, ka pozas tiek izpildītas pareizi, ieteicams konsultēties pie jogas pasniedzēja.

   Turpinājumā iesakām vairākas līdzsvara pozas, kuras var praktizēt mājas apstākļos:

   1) „ Koka” poza. Sākuma stāvoklis- abas pēdas stabili pie grīdas. Tad atceļ labo kāju un to novieto pie potītes vai apakšštilba vai augšstilba iekšpuses, izvērš celi uz sāniem. Kreisā kāja ļoti stingra, pēda stabili iespiesta grīdā. Roku stavoklis var būt dažāds- rokas izvērstas uz sāniem, paralēli grīdai vai vērstas uz augšu vai var savienot aiz muguras vai atbalstīties pret sienu. Skatienu koncentrēt vienā punktā. Noturēt pozu 5 līdz 6 elpu ciklus. Tad seko atgriešanās sākuma stāvoklī un kājas nomaiņa.

   

   2) Sākuma stāvoklis- abas pēdas stabili pie grīdas. Tad pārnes ķermeņa svaru uz kreisās kājas, paceļ un saliec celī labo kāju un apķer ar rokām celi. Mugura taisna. Skatiens fiksēts vienā punktā. Notur pozu 5-6 elpu ciklus. Tad nomaina kājas.

   3) Pretkustība iepriekšējai pozai. Pārnes ķermeņa svaru uz labās kājas, kreiso kāju atceļ uz aizmuguri un saliec celī. Satver pēdu ar vienu vai abām rokām, mugura taisna, abus ceļus saspiest kopā. Skatiens fiksēts vienā punktā. Noturēt pozu 5-6 elpu ciklus.

   

   4) „ Bezdelīgas” poza. Sakuma stāvoklis- abas pēdas satbili pie grīdas. Tad atceļ labo kāju un ķermeni noliec uz priekšu paralēli grīdai. Mugura un labā kāja veido taisnu līniju. Svarīgi, lai iegurnis būtu paralēli grīdai, celis vērsts grīdā, pēda stingra. Rokas var atbalstīt pret sienu vai palodzi vai turēt taisni uz priekšu vai sāniem. Atbalsta kājai jābūt stingrai. Acu skatiens grīdā.

   
   

   5) „ Laivas” poza. Sēdus uz grīdas, ceļi saliekti. Apņem ceļus ar rokām. Pastiepties uz augšu, iztaisnot muguru. Paceļ kājas, pēdas plakanas, mugura paliek taisna. Kājas var turēt saliektas ceļos vai taisnas. Rokas var turēt pacelēs vai taisni uz priekšu paralēli grīdai, rokas pirkstus turēt stingrus vai ar rokām atbalstīties pret grīdu. Noturēt pozu 5-6 elpu ciklus. Skatiens fiksēts.

   
   

   6) Sākuma stāvoklis četrāpus. Izstiepj labo kāju un kreiso roku paralēli grīdai. Vēders ievilkts, mugura taisna. Atbalsta celis tieši zem iegurņa locītavas, atbalsta rokas plauksta tieši zem pleca locītavas. Acu skatiens vērsts grīdā. Iztēlojaties, ka ķermenis pagarinās. Noturēt pozu 5-6 elpu ciklus. Atkārtot ar pretējo roku un kāju.

   

   7) „ Bērna” poza. Sākuma stāvoklis četrāpus. Plaukstas pārvieto nedaudz uz priekšu. Ar apaļu muguru uzsēžas papēžiem. Rokas novieto gar sāniem, plaukstas vērstas griestos, piere pie zemes. Atpūta.

   Žurnals "Taka" Janvaris 2014/1.26.-27.lpp.

Sintija Strautiņa-Strēle ©